Tāds brīnumains laiks šorīt, vakardienas ūdens lāses šodien jau dimanta cietas. Šķiet, ka jauns gadalaiks sācies ar pirmo kraukšķīti uz augiem – viss tāds savdabīgi svešāds…puķes? Skatos, nē, tādas man skolā nemācīja… No vienas puses pārziedējuši laksti, ko daudzi jau sen nogriezuši un aizlaiduši kompostā; no otras puses - ūdens lāses, ledus kristāli, sarmas nospiedumi spēlējas dobē, te ir, te pazūd; un, ja esi vērīgs, tu ieraugi citu aspektu ziedam, dabai, gadalaikam, dzīvei kopumā. Un ko mums var nodarīt, ja mums rasa dimanta cietībā un dārgakmeņa daiļumā?