Savvaļas augi dārzā - stādīt vai nē?

Šai vēlmei jānāk no iekšienes – kā dabiskai sevis apjaušanai, ar tiekšanos saplūst ar dabu. Diezin vai izdosies pierunāt kādu stādīt savvaļas augus, ja ir pieejami  košāki selekcijas  veidojumi, kas kārdina ar nebijušām krāsām un formām. Ja nu sirds tomēr velk pie dabiskā, ir jāmācās šos augus izprast un kopt, jo vienkārši palaist visu pašplūsmā nav dārza risinājums. Ir jābūt uz viļņa, lai sadzīvotu ar savvaļas noskaņu dārzā.

Vai viss ir tik vienkārši ar savvaļas augiem dārzā? Domāju, ka ne, jo ir tik dažādi dāru īpašnieki, katrs ar savu īpašo pasaules uztveri, un tik dažādi augi, kas aizpilda savu nišu dabas mātes raibajā gobelēnā. Savvaļas augu straujais dzīves pulss, robustā attīstīšanās un telpas aizņemšana dobē visiem nav īsti saprotama, jo esam pieraduši pie kultivētu augu dzīves ritma, kas ir lēnāks, atsevišķām šķirnēm pat diezgan statisks. Savvaļas augiem nepieciešama pastāvīga vērošana, laicīga augu traucējošo daļu nogriešana un lieko augu aizvākšana. Ziedkopas iespējams, kadam šķiet mazas, ne īpaši košas, nerada spilgtu akcentu un ziedos slīgstošo dobju iespaidu. Iespējams, šie augi jums nerada kārtības  sajūtu dobē, jo nepadodas nolikšanai vietā. Dzinumu izliekšanās, reizēm nesakārtotais, brīvais  izskats neļaujas kontrolei. Kā sadzīvosiet ar strauju izsēju, spēcīgām atvasēm, un vai gana iedrošinājums ir augu veselīgums, pieticība un labā ziemošana?

Nav komentāru

Komentēt